Laipni lūdzam!/lv

From Lojban
Jump to navigation Jump to search
Ložban (izrunā kā [ˈloʒban]) ir eksperiments cilvēku valodā – tā ir jaunizveidota valoda, kas bāzēta uz formālo loģiku.

Šai lapai nav veikts īsts tulkojums no angļu valodas, kas pārsvarā tiek lietota saziņai sakarā ar ložban. Kā pagaidu variantu, varat aplūkot angļu valodas lapu lietojot Google Translate automātisko tulkošanu: Saite

Pašlaik latviešu valodā pieejami tikai ložban alfabēta izruna vārdos un viena Ložban valodas iesācēja pieraksti par ložban:


<tab class=wikitable> a aita e egle, ezis i indietis, ritenis o okeāns, oma, rombs u upe, uguns y ezers, dēls, melnzeme ai lai, maiss au lauva, autors ei teicu oi boikots ia dialekts ie i-e ii īsts, tīrs io radio, jogurts iu triumfs ua ota, ods ue duets ui puika uo virtuozs uu pūt b bite c šķēres, šoks d deja, dāvana f flote g gailis j žurka, mežonis k kaķis, rok l lapa m māja n nagla p putns r roka s suns t taurenis v varde x haizivs z zivs ' oho </tab>


lojban tiek rakstīts ar treknrakstā.

P - Patskatis

L - Līdzskanis

Dažas definīcijas

bridi - ~teikums

.i - sākt jaunu bridi

cmene - vārds/nosaukums/identifikators

gismu - pamatvārds

lujvo - saliktenis

rafsi - daļa no gismu ko var pievienot citam gismu vai rafsi, lai veidotulujvo(forma LPL/LPP/LP'P)

cmavo - savienotājs vai bridi jēgas pārveidotājs

selbri - darbības un īpašības vārds, arguments

sumti - priekšmets/objekts, pozīcija, selbri papildvārds

Alfabēts

Ložban un Latviešu. Skaņas

Balstīts uz latīņu alfabētu.

Nav latviešu alfabēta burti(ā,č,ē,ģ,ī,ķ,ļ,ņ,ū,ž).

Pielikts y, ' un x.

Izteikšana

y => ae (patskanis starp a un e)

a => a

' => h

x => h

c => š vai sh

j => ž vai zh

i => j

ts => c

tsh  => č vai ch

di => ģ vai gj

tia => ķ vai kj

lia => ļ vai lj

eni => ņ vai nj

* - 'c' skaņa laikam pārāk līdzīga burta 's' skaņai.

' - šī pēdiņa atdala patskaņus, 'h'  pārējos gadījumos lieto'x'

~Priedēkļi (ar atstarpi)

  • la (seko cmene)
  • le (seko selbri) - saprast pēc le sekojošoselbrisumti, jeb selbri īpašību
  • li (seko skaitlis)
  • mi - es, mēs (pro-sumti)
  • mi'o - tu/jūs un es/mēs, kas klausās (pro-sumti)
  • mi'a - es/mēs, kas klausos/ās, un pārējie, kas neklausās, bet ne tu/jūs, kas klausies/ās (pro-sumti)
  • ma'a - visi / tu/jūs, es/mēs, kas klausās, un pārējie, kas neklausās (pro-sumti)
  • do - tu, jūs (pro-sumti)
  • do'o -  tu/jūs, kas klausās, un pārējie, kas neklausās (pro-sumti)
  • ti - šis, šie (pro-sumti)
  • ta - tas, tie (pro-sumti)
  • tu - tas tur tālumā, tie tur tālumā (pro-sumti)
  • ti, ta, tu - lietot tikai kopā norādot ar pirkstu (pro-sumti)
  • ko - tu/jūs padari/iet šo patiesu / do komandēšanas veidā

Selbri pozīcijas

fa, fe, fi, fo, fu (sumti) - Pirmā, otrā, trešā, ceturtā un piektā pozīcijaselbri'm. (selma'o)

mi dunda le cukta do

[Es/Mēs dodu/am grāmatu tev/jums.]

fe le cukta dunda fa mi fi do

[Grāmata tiek dota no manis/mums tev/jums.]

fi do dunda fe le cukta fa mi

[Tu/Jūs saņem/at grāmatu no manis/mums.]

[Tev/Jums tiek dota grāmata no manis/mums.]

fi do dunda fa mi fe le cukta

[Tu/Jūs saņem/at no manis/mums grāmatu.]

[Tev/Jums tiek dota no manis/mums grāmata.]

vo'a, vo'e, vo'i, vo'o, vo'u - saistīt ar pirmo, otro, trešo, ceturto, piektosumtiselbri'm

mi lumci vo'a

[Es mazgāju (pirmo pozīciju => sevi)]

[Es nomazgājos]

soi - vice versa / ņemt pretēji

mi prami do soi vo'a vo'e

[Es mīlu tevi (ņemt pretēji) (pirmosumti) (otrosumti)]

[Es mīlu tevi un tu mani]

se'u - neņemt/beigt ņemt pārējo sakāmo pretēji (lietot jasoi nav teikuma beigās)

Pavēles

.i'u - Iesaku

.e'o - Vai lūdzu varētu

ko - (tu/jūs) seko/jat pavēlei

.e'o ko dunda le cukta mi

[Es lūdzu tev iedot grāmatu man.]

.e'o ko dunda fe mi fi le cukta

[Lūdzu iedod man lūdzu grāmatu.]

Jautājumi/Atbilde

xu  -bridi/teikumu saprast kā jautājumu

xu do nelci la bil.

[Tev patīk Bils?]

(selbri) - Apstiprināt teikumu kur sekojošais selbri tika lietots

go'i - Apstiprināt pēdējo teikumu

nelci / go'i

na (selbri) - Noraidīt teikumu kur sekojošais selbri tika lietots

go'i- Noraidīt pēdējo teikumu

na nelci / go'i


ma - aizpidīt trūkstošosumti

do klama ma

[Tu ej, kur?]

mo - aizpidīt trūkstošoselbri

do mo la klaudias.

[Tu kas esi,ko dari Klaudijai?]

pe   - pēc šī seko pasīvs īpašnieks/attiecība

le karce pe la meiris.

le la meiris. karce

[Mērijas mašīna]

po   - pēc šī seko unikāls īpašnieks/attiecība

po'e - pēc šī seko mūžīgs īpašnieks/attiecība

Pieņēmumi/Hipotēzes

da'i.inaja - ja ir, tad būtu

da'inai.inaja - ja ir, tad vajadzēja būt

Skaitļi

0.no - 0/nulle

1.pa

2.re

3.ci

4.vo

5.mu

6.xa

7.ze

8.bi

9.so

10.pano

moi - tais, pirmais, otrais utt.

ma'u - plus (+)

ni'u - negatīvs (-)

pi  - komats/punkts (decimāls)

fi'u - daļa (ja pirms šī nav skaitlis, tiek pieņemts ka skaitlis ir viens)

li (pa)fi'u bi

[⅛]

[viena astotdaļa]

ra'e - decimālskaitlī mūžīgi atkārtojas pēc šī sekojošie skaitļi

li no pi ra'e xabiso

[ 0,1689689...[689] ]

ce'i - procents/i (%)

ki'o - atstarpe starp skaitļiem priekš to grupēšanas pa trim

li pa ki'o re ki'o mi
[1'002'003]
li pa pi re re
[1,022]
[viens komats nulle divi divi]

ci'i - bezgalības zīme (∞)

SI sistēma

...

  • terto - tera / trilijons/i
  • gigto - tera / milijards/i
  • megto - mega / milijons/i
  • kilto - kilo /tūkstotis/ši
  • xecto - hekto / simts/i

...

1'002'003'004'500,06

li pa terto re gigto ci megto vo kigto mu cegto pi nopa

[Viens trilijons divi milijardi trīs milijoni pieci simti komats nulle seši]

Matemātika

du - vienāds

su'i - pieskaitīt

vu'u - atņemt

pi'i - reizināt

te'a - kapināts

ny. - par

vei - skatīt iepriekšējo skaitli

ve'o - skatīt nākamo skaitli

pai - pi (3,14...)