xrabo lerfu lo me la .iesk. moi: Difference between revisions

From Lojban
Jump to navigation Jump to search
m (Text replace - "lojban.github.io/cll/" to "mw.lojban.org/extensions/cll/")
No edit summary
 
(One intermediate revision by one other user not shown)
Line 1: Line 1:
==Hinweis==
ni'o mi ru'i nai ciska lo lojbo fi'o lerfu lo to fa'arsi toi xrabo .i mukti fa lo te melbi sa'u be fi lo bi'u nai lerfu .i ji'a mukti lo su'u cinri pe'i fa lo nu troci co facki lo te sarxe be zu'u lo jicmu be lo jbobau be'o bei zu'u nai lo me lo xrabo lerfu moi .i na'e frili pe'i .i zu'u lo lojbo zo'u sampu gi'e pavysmu kamra'a lo lerfu lo sance .i ckaji lo to fadni toi latmo ke lojbo selyle'u .e lo slovo ke lojbo selyle'u .i zu'u nai lo xrabo zo'u sei mi sruma se'u karsna jarco nalmu'o selyle'u .i bo jundi lo to muslo toi tcaci pe se ra'a lo du'u lo lerfu lo se lerfu cu mo kau
Dies ist nur Gedankenspielerei. Ich überlege, wie man Lojban mit dem (perso-)arabischen Alphabet schreiben könnte. Die Vorschläge, die ich kenne (s. [[jbocre:_Arabic_Orthography|hier,]] [http://jbotcan.org/ideas/#629 hier] und [http://jbotcan.org/ideas/#630 hier]), finde ich nicht sehr gut.


Ich hätte gern ein System, das
*verhältnismäßig einfach ist;
*nicht zu „überraschend“ für mit der Schrift Vertraute ist – also nicht zu ungewöhnliche Laut-Buchstaben-Zuordnungen trifft;
*„modular“ ist – es also erlaubt, redundante Schriftzeichen wegzulassen;
*sich mit der mir zugänglichen persischen Tastaur leicht schreiben läßt;
*nett aussieht.


''Offizialisierbarkeit'' ist also '''kein''' Ziel.
ni'o pi'o mi tadji fa la'e di'e
 
<!-- PDF (2013-07-21): [[File:rablehu.pdf]] -->
 
==Buchstaben (Konsonanten)==


{|border=1
{|border=1
|ی
|'
|و
|.
|b
|c
|d
|f
|g
|j
|k
|l
|m
|n
|p
|r
|s
|t
|v
|x
|z
|-
|ء*
|م
|پ
|ل
|ر
|-
|∅
|v/∅
|∅
|n
|m
|l
|k
|g
|f
|∅
|c
|s
|z
|r
|d
|x
|j
|t
|p
|b
|∅
|}
|}


Die Buchstaben, die selbst für keinen Laut stehen (∅), können Vokalzeichen tragen.


Folgt auf ein ''lām'' ein ''alif,'' dann wird immer die Ligatur لا verwendet.
{|border=1
 
|da
Man könnte für {g} und {j} auch گ und ژ verwenden, die aber komplizierter zu schreiben sind. Ich habe da (noch) keine gefestigte Meinung, was besser ist.
|de
 
|di
و spielt derzeit eine Doppelrolle. ڤ für {v} läge nahe, ist aber auf meiner Tastatur nicht verfügbar.
|do
|du
|dy
|-
|دَا
|دِ
|دِی
|دُ
|دُو
|دَ
|}


==Vokalzeichen==


{|border=1
{|border=1
|
|dau
|
|dai
|
|dei
|doi
|ia
|ie
|ii
|io
|iu
|ua
|ue
|ui
|uo
|uu
|-
|-
|a/y
|دَاؤ
|o/u
|دَائ
|e/i
|دِئ
|دُئ
|ئَا
|ئِ
|ئِی
|ئُ
|ئُو
|ؤَا
|ؤِ
|ؤِی
|ؤُ
|ؤُو
|}
|}


Fatha steht für den Vokal {a}, wenn es auf ''alif'' steht. Überall sonst steht Fatha für den Schwa-Laut ({y}).
Damma auf ''ʿain'' steht für den Vokal {o}. Damma auf ''wāw'' steht für den Vokal {u}.
Kasra auf ''hāʾ'' steht für den Vokal {e}. Auf ''yāʾ'' steht es für den Vokal {i}.


{|border=1
{|border=1
|پاَ
|.[C/o/u/y]…
|سعُ
|.[e/i]…
|موُ
|.a…
|رهِ
|….
|بیِ
|-
|-
|pa
|أ
|so
|إ
|mu
|آ
|re
|ء
|bi
|}
|}




==Hilfszeichen==
ni'o mupli valsi
 
===Hamsa (ء,ـٔ) – ''me'o .xamzas. bu'' ===
Das Hamsa steht für den Glottalverschlußlaut {.} ({denpa bu}). Das Hamsa kann auf drei (bzw. vier) Arten geschrieben werden:
 
Am Wortanfang steht es auf ''alif.'' (Trägt das ''alif'' ein Fatha, kann das Hamsa aus ästhetischen Gründen auch unter das ''alif'' geschrieben werden. Deshalb heißt es oben „(bzw. vier)“.)
 
Am Wortende steht es auf dem jeweils letzten Buchstaben des Wortes.
 
In den Wörtern der Form Konsonant + {y} (aus Selma’o BY) und in dem Wort {.y’y.} steht das Hamsa auf der Grundlinie und trägt dann auch das Fatha, mit dem der Laut {y} geschrieben wird. Außerdem steht das Hamsa auf der Grundlinie, wenn Cmavo wie folgt zusammen geschrieben werden: {na.e} (vgl. [http://mw.lojban.org/extensions/cll/14/6/ CLL 14.6]). Das Wort {.y.} wird wie folgt geschrieben: ءَ


{|border=1
{|border=1
|ألعُجباَنٔ
|mupli
|بءَ
|lojbo
|‌إَءَ
|la .lojban.
|بَفَٔ
|la .alis.
|ناَءهِ
|.enzima
|ءَ
|daskyne'i
|rasygrute
|-
|-
|.lojban.
|مُوپلِی
|by.
|لُژبُ
|.y’y.
|لَا ألُژبَانء
|byfy.
|لَا آلِیسء
|na.e
|إِنزِیمَا
|.y.
|دَاسکَنِهِی
|رَاسَگرُوتِ
|}
|}




===Sukun (ـْ) – ''me'o .sukun. bu''===
ni'o mupli valsi pi rau .a'o mei


Diphthonge werden mit Hilfe eines Sukun geschrieben. Auf ''yāʾ'' bzw. ''wāw'' zeigt es den Gleitlaut/Halbvokal {i} bzw. {u} an.
نِیهُ پُو کِی کُو شَاهُ لِ ژَامنَا تِمشِی تُهِي رُ دُ ژَاهَا دژُونُ کَاهُو دَائ فِی لِ ژَامنَا تِمشِی تُئ کُو تَاهُ نَائ شَاهُ لِ ژَامنَا تِمشِی کُو لُوهُ پَا ژَاتنَا کُو ژُئ لُ ژَء سُنشِی وَائ مِئ شُو سِیسکُو دزُوکلَا بُوهُو لُ سنَانُو ژبُگُوهِ سَستُوهَا إِی مِیندِ رَا لُ نُو کَاوبُو پَا پرِنُو پُئ سِ گُوبَسِیزَکَائ فِی لُ کَا ژَاتنَا لُ رَالژُو گِیرزُو بِ لُ کَا فلَاپرُ إِی لُ بِیلنِی رَالژُو شُو بِیرتِی لُ دُوهُو دَاهِی لُ نُو لُ بِیهُو نَائ پرِنُو شُو مُهُو سِ کَاوبُو کُو ژَاهَا سِ ژَالگِ لُ دُوهُو پِی رَاؤ شُوهُ فَا لُ نُو ژَامنَا ژِینگَا


Ein Zeichen für den lojbanischen Vokalzwischenlaut {’} wird nicht benötigt, da die Diphthonge gekennzeichnet sind.
نِیهُ دُوهُ لُ مِیپَزگَا کُو دژُونُ لُ دُوهُو لَاهَا سَائ لُ فَاپرُ ژَاتنَا لُ ژِیبنِی بِ لَا أخَاگوَارء شُو زوَاتِی إِی سِ مُوهِی بُ لُ لَا أخَاگوَارء تُوملَا شُو سِ کلَامَا لُ بِیهُو نَائ سُنشِی


{|border=1
نِیهُ شزِیسَا إِی ژِ گلَارِ مُوتشِ إِی دَاهِی نَائ تُلفَادنِی فَا لُ شرِیسَا لُ کَا گلَارِ تشِیمَا گُو لُهِی تِ مُرژِی إِی زِهُو کُو لُ سُنشِی گِیرزُو شُو سِسکُو دزُوکلَا فُ لُ پُولشِ بُونرِ ژُئ گرُوسِی دَارگُو نُئ ژبِیمِی لُ سُودگَا فُلدِی بِ لُ پِلخُو ژُئ گرُوسِی سرَاسُو إِ شَارمِی مُوتشِ فَا لُ سُلرِی گُوسنِی إِی ژِ لُ تسَانِی شُو دِیلنُو شلَاخُو إِی لُ نُئ مُولنُ لُ کَا سِ پِیلکَا لُ پُولشِ کُوهُ سُنشِی شُو مُوتشِ لُ کَا تَاسکِ إِ لُ کَا تَاتپِی إِی ژِ بَاهُ تسَالِی
|باَیْ
|باَیِ
|قاوْ
|قاَوُ
|یْاَ
|أیُاَ
|وْاَ
|أوُاَ
|-
|bai
|ba’i
|gau
|ga’u
|ia
|.i’a
|ua
|.u’a
|}


نِیهُ لُ تُوملَا نَا سِلتِهِی لُ کَا خلَالِی إِی لُ خَابژُو ژِیهَا شُو کُوسرُو إِی گَاهَا لُ دِیکلُ کِ نُورمَا پرِنُو کُو لُ سُنشِی شُو کرَاتِی لُِ کُوسترُو نُئ فُوزمِ لُ نُو ژَامنَا کُ إِ ژَاهِ بُ لُ کَا رَا تُلگِئتشِ إِی سُهِی لُ خَابژُو شُو شمِیبِیهُ لُ فلَاپرُ گِیهِ دَامبَا لُ سُنشِی إِی لُ درَاتَا ژِیهَا شُو زُوکتِ فِی لُ کَا لُ سُنشِی شُو ستِبَا زِنبَا إِی سَابژِی فَاپرُ إِی تِیشَسکُو فَاؤ لُ نُو وِ پرِتِی إِی وِیمشُو لُ دَاگمِهِسنِی


===Schadda (ـّ) – ''me'o .cadas. bu''===
نِیهُ سِ کَائ لُ کَا تَاتپِی مُوتشِ سِ ژَاهِ پِی رُ لُ بِیهُو نَائ کَا نَاندُو کِئ کِئ شَا پَا لُ گلَارِ کِ پُولشِ لِشَدُهِی لُ سُنشِی شُو مُهُو کلَامَا لُ دَارگُو تِ کرُوشَا إِی نَا دژُونُ لُ دُوهُو مَا کَاؤ پلُوتَا لَا أخَاگوَارء إِی کُوهِی وِی لُ تِ کرُوشَا کُو شَاهُ سُرلَا لُ نُو زُوتسِ لُ رُکشِی کُو فَا پَا تُلشِیهُ تِرشَانگِ إِی سِ تَاخفُو لُ نَاهِ ژِینسَا پَالکُو إِ لُ شرِکَا بِ لُ بَاهُ بلَابِی مَاتلِی إِ لُ سرَاسُو مَاپکُو إِی زُوکتِ فِی نُ دَا


Die lojbanische Sprache kennt keine geminierten Konsonanten. Treffen in einem Wort zwei gleiche Konsonanten aufeinander (wie es in [[lujvo|Lujvo]] vorkommt), tritt nach der lojbanischen Morphologie ein Vokal {y} dazwischen. In solchen Fällen schreibt man den Konsonantenbuchstaben einmal und setzt ihm ein Schadda auf.


{|border=1
ni'o lo pe di'u za'e rabjbo se lerfu cu jai dukse fi lo ni ba'e se nitcu fi lo nu pavysmu notci'a lo te bangu .i sa'u nai banzu fa lo nu pilno me'o .fatxas. bu noi xrabo ku'o tu'a me'o .y'y. bu noi latmo ku'o ku .e lo nu pilno me'o .damas. bu tu'a me'o .o bu .i ji'a na'e nitcu lo nu ciska zoi ly. أَ .ly. fa'u zoi ly. إِ .ly. ki'u lo du'u lo se zvati be me'o .xamyzas. bu poi cmalu cu banzu sinxa lo du'u ma kau karsna
|سهِلّهِوُ
|بیِجّبوُ
|-
|selyle’u
|bijyjbu
|}




===Madda (ـٓ) – ''me'o .madas. bu'' und Dolch-Alif (ـٰ) – ''me'o .cmalif. bu'' ===
ni'o mupli


Wo nach den Regeln zwei ''alif'' aufeinanderträfen, wird nur ein ''alif'' geschrieben, das dann ein Madda trägt.
{|border=1
{|border=1
|زآ
|
|بیِسمآ
|mupli
|آلپاَکاَ
|lojbo
|la .lojban.
|la .alis.
|.enzima
|daskyne'i
|rasygrute
|-
|-
|za’a
|mulno staile
|bisma’a
|مُوپلِی
|.alpaka
|لُژبُ
|}
|لَا ألُژبَانء
|لَا آلِیسء
|إِنزِیمَا
|دَاسکَنِهِی
|رَاسَگرُوتِ


In dem Wort {.a'a} würden sogar drei ''alif'' aufeinandertreffen: أ + اَ + اَ. In einem solchen Fall wird ein ''yāʾ''-förmiger Buchstabe mit einem Dolch-Alif versehen. Ferner ist ''alif'' (gleichgültig, ob es ein Madda trägt) nie der einzige Buchstabe in einem Wort.
{|border=1
|آیِ
|آیٰ
|أیِ
|أیٰ
|-
|-
|.a'i
|nitcu staile
|.a'a
|موپلی
|.i
|لُژبُ
|.a
|لا ألُژبانء
|لا آلیسء
|إِنزیما
|داسکَنِهی
|راسَگروتِ
|}
|}


==Vereinfachte Schreibweise==
نیهُ لُ سُنشی ژاتنا لو دُئ تُلشیهُ دُهو کُ شوسکو لُ دوهو ما کاؤ پلوتا لا أخاگوارء واؤ إِهُ لیهو کیخسکو فیهُ وُکسا لُ روفسو


Die vorstehenden Regeln genügen (hoffentlich) für eine eindeutige Laut-Buchstaben-Zuordnung in allen Fällen. Ein Leser, dem die morphologischen Regeln des Lojbanischen bekannt sind, benötigt allerdings nicht alle Vokal- und Hilfszeichen, da sich die Lautwerte in vielen Fällen eindeutig aus dem Kontext ergeben. Daher kann man die Schreibweise für den Alltagsgebrauch erheblich vereinfachen. Im Regelfall dürfte man
نیهُ لُ تِرشانگِ شو ناهِ موودو گیهِ سپوسکو نُ دا إی با زا بُ تَء نُئ شوتشی شلاخو کوهُ سِ پیهُ لُ ژمادِکژی پا لینژی شو فینتی شُ سراکو بِ لُ دارگو سانرِ تِ روهِ لُ نو فارنا ژارشُ
*das diakritische Hamsa immer (nicht aber das Hamsa auf der Grundlinie),
*das Damma immer (außer vielleicht manchmal auf ''wāw?''),
*das Kasra immer,
*das Fatha dann, wenn es für {a} steht,
*das Fatha dann, wenn es auf einem auf der Grundlinie stehenden Hamsa steht,
*das Fatha dann, wenn das {y}, für das es steht, aus der Konsonantengruppe morphologisch vorhersagbar ist (vgl. [http://mw.lojban.org/extensions/cll/3/6/ CLL 3.6]),
weglassen, ohne daß das Lesen erschwert wird. Sukun, Schadda und Madda sowie das Fatha in den sonstigen Fällen sollten hingegen im Normalfall geschrieben werden. Auch das Dolch-Alif sollte immer geschrieben werden. (Ist das aus technischen Gründen nicht möglich, kann es möglicherweise durch Fatha ersetzt werden.)


==Textbeispiel==
نیهُ سِ گاها لُ تائ تُلشوملا نو ژارشُ لُ کا لازنی کِئ کِئ لُ ژاتنا شُها فِنگو موتشِ


نیِعُ دهِیْ موُپلیِ سهِلشیِاَ أیِ لاَ آلیِسٔ شوُ پهِنمیِ لأَ ساَمٔ قعُیْ أءَ أیِ أءَ شوُسکوُ لوُ ماَ ءَ راَفسیِ زعُ أسکاَمیِ لیِوُ أیِ أیِتکوْیِلهِ قآ میِ أیِ وْوُ دعُ دهِیْ تشیِدوُ لآ واَوْ أوُوُ ساَیْ
نیهُ لو تائ لازنی سِئ ژورسا وُکسا کِ ولاسفا کیخسکو إی رُ لُ تِرشانگِ شو تائ لازنی إیها نائ سائ إی ژاهِ بُ لُ گوگدِ نا خاگَفاروی إی ژاهِ بُ شیهِرنونبیهُ ترُشی إی رُ دُ شو لازنی گیهِ گونکا گیهُ بُ ژائ سِ باپلی إی دُ کوهی دُئ تُلشیهُ دُهو شو تراژی فُ رُ لُهی لازنی إی زِها لُ نو می ژمیوِ کِئ می نُ رُئ ویسکا لُ موپلی بِ لُ کا تائ لازنی لیهو


In vereinfachter Schreibweise:
نیهُ لُ‌ژاتنا شو دِها کریخا تِ زوهِ لُ نو واسخو إی ژِ با بُ ژنینا شوسکو


نیع دهیْ موپلی سهلشیا ای لا آلیس شو پهنمی لا سام قعیْ اء ای اء شوسکو لو ما ء رافسی زع اسکامی لیو ای ایتکوْیله قآ می ای وْو دع دهیْ تشیدو لآ واوْ اوو سایْ
نیهُ لو داهی دُ پوهی ژارشُ فی می فِ لُ موپلی بِ لُ‌کا لازنی باهِ زمادو إی ژِ بُ می دوندا رِ نُ لُ روپنو دُ لیهو


In Lateinschrift:
نیهُ لُ تِرشانگِ شو زِها ناهِ موودو إی با بُ فیهُ وُکسا لُ تاتپی شو شوسکو لو لُ روپنو زُهو پِهو دُ پونژی فی لُ می داسکِ لیهو


ni'o dei mupli selci'a  .i la .alis. cu penmi la. sam. goi .y'y.  .i .y'y. cusku lu ma .y. rafsi zo .skami. li'u  .i .itkuile ga'a mi  .i uu do dei tcidu la'a vau .u'u sai


Ein längeres Beispiel (Auszug aus [http://alis.lojban.org/ ''la .alis.'']): [[file:alisxrab.pdf]]
ni'o ka'e zebna vimcu ji'a gi'e ciska fi'o lerfu lo pe'a ru'e na'e se jadni


==Lücken==
ni'o mupli


Vermutlich sind nicht alle Sonderfälle, die in [[cmevla|Cmevla]] vorkommen können, erfaßt.
{|border=1
 
|
Unregelmäßige Syllabierung ({,}) ist nicht geregelt.
|mupli
 
|lojbo
Unregelmäßige Betonung ist nicht geregelt. Ein Strich über der betonten Silbe liegt wohl nahe.
|la .lojban.
 
|la .alis.
Möglicherweise ergeben sich Probleme aus der Doppelrolle des Buchstaben و (s. o.).
|.enzima
|daskyne'i
|rasygrute
|-
|mulno staile
|مُوپلِی
|لُژبُ
|لَا ألُژبَانء
|لَا آلِیسء
|إِنزِیمَا
|دَاسکَنِهِی
|رَاسَگرُوتِ


==Islamische Begriffe==
Wörter, die für die islamische Religion von Bedeutung sind, werden in einigen Sprachen, die das arabische Alphabet verwenden, (nahezu) unverändert in der arabischsprachigen Schreibweise verwendet. In gewissen Grenzen könnte man damit auch im Lojbanischen experimentieren und beispielsweise die ﷲ-Ligatur für {.alax.} verwenden.
{|border=1
|ای آع لا الله سیدجو
|←
|ای آع لا آلاح سیدجو
|-
|-
|أیِ آعُ لأَ الله سیِدجوُ
|nitcu staile
|
|موپلی
|أیِ آعُ لأَ آلاَحٔ سیِدجوُ
|لُژبُ
|لا ألُژبانء
|لا آلیسء
|إِنزیما
|داسکَنِهی
|راسَگروتِ
|-
|-
|.i .a’o la .alax. sidju
|claxu staile
|
|موپلی
|.i .a’o la .alax. sidju
|لژب
|لا ألژبانء
|لا آلیسء
|إنزیما
|داسکنهی
|راسگروت
|}
|}


mu'o mi'e .[[User:iesk|iesk]]. 21:07, 21 djulio 2013 (UTC)
 
ni'o lo nu tcidu lo claxu staile se ciska cu nandu to ba'a toi .i so'e lo gismu na jai nabmi .i ku'i du'e lo vajni cmavo cu lerpoi mintu
 
ni'o nelti'i lo nu claxu staile ciska fau po'o lo nu lo ni lo selci'a cu jadni zo'e cu zmadu lo ni se ke jimpe tcidu ku lo ni vajni lo ciska

Latest revision as of 14:55, 25 January 2016

ni'o mi ru'i nai ciska lo lojbo fi'o lerfu lo to fa'arsi toi xrabo .i mukti fa lo te melbi sa'u be fi lo bi'u nai lerfu .i ji'a mukti lo su'u cinri pe'i fa lo nu troci co facki lo te sarxe be zu'u lo jicmu be lo jbobau be'o bei zu'u nai lo me lo xrabo lerfu moi .i na'e frili pe'i .i zu'u lo lojbo zo'u sampu gi'e pavysmu kamra'a lo lerfu lo sance .i ckaji lo to fadni toi latmo ke lojbo selyle'u .e lo slovo ke lojbo selyle'u .i zu'u nai lo xrabo zo'u sei mi sruma se'u karsna jarco nalmu'o selyle'u .i bo jundi lo to muslo toi tcaci pe se ra'a lo du'u lo lerfu lo se lerfu cu mo kau


ni'o pi'o mi tadji fa la'e di'e

' . b c d f g j k l m n p r s t v x z
ه ء* ب ش د ف گ ژ ک ل م ن پ ر س ت و خ ز


da de di do du dy
دَا دِ دِی دُ دُو دَ


dau dai dei doi ia ie ii io iu ua ue ui uo uu
دَاؤ دَائ دِئ دُئ ئَا ئِ ئِی ئُ ئُو ؤَا ؤِ ؤِی ؤُ ؤُو


.[C/o/u/y]… .[e/i]… .a… ….
أ إ آ ء


ni'o mupli valsi

mupli lojbo la .lojban. la .alis. .enzima daskyne'i rasygrute
مُوپلِی لُژبُ لَا ألُژبَانء لَا آلِیسء إِنزِیمَا دَاسکَنِهِی رَاسَگرُوتِ


ni'o mupli valsi pi rau .a'o mei

نِیهُ پُو کِی کُو شَاهُ لِ ژَامنَا تِمشِی تُهِي رُ دُ ژَاهَا دژُونُ کَاهُو دَائ فِی لِ ژَامنَا تِمشِی تُئ کُو تَاهُ نَائ شَاهُ لِ ژَامنَا تِمشِی کُو لُوهُ پَا ژَاتنَا کُو ژُئ لُ ژَء سُنشِی وَائ مِئ شُو سِیسکُو دزُوکلَا بُوهُو لُ سنَانُو ژبُگُوهِ سَستُوهَا إِی مِیندِ رَا لُ نُو کَاوبُو پَا پرِنُو پُئ سِ گُوبَسِیزَکَائ فِی لُ کَا ژَاتنَا لُ رَالژُو گِیرزُو بِ لُ کَا فلَاپرُ إِی لُ بِیلنِی رَالژُو شُو بِیرتِی لُ دُوهُو دَاهِی لُ نُو لُ بِیهُو نَائ پرِنُو شُو مُهُو سِ کَاوبُو کُو ژَاهَا سِ ژَالگِ لُ دُوهُو پِی رَاؤ شُوهُ فَا لُ نُو ژَامنَا ژِینگَا

نِیهُ دُوهُ لُ مِیپَزگَا کُو دژُونُ لُ دُوهُو لَاهَا سَائ لُ فَاپرُ ژَاتنَا لُ ژِیبنِی بِ لَا أخَاگوَارء شُو زوَاتِی إِی سِ مُوهِی بُ لُ لَا أخَاگوَارء تُوملَا شُو سِ کلَامَا لُ بِیهُو نَائ سُنشِی

نِیهُ شزِیسَا إِی ژِ گلَارِ مُوتشِ إِی دَاهِی نَائ تُلفَادنِی فَا لُ شرِیسَا لُ کَا گلَارِ تشِیمَا گُو لُهِی تِ مُرژِی إِی زِهُو کُو لُ سُنشِی گِیرزُو شُو سِسکُو دزُوکلَا فُ لُ پُولشِ بُونرِ ژُئ گرُوسِی دَارگُو نُئ ژبِیمِی لُ سُودگَا فُلدِی بِ لُ پِلخُو ژُئ گرُوسِی سرَاسُو إِ شَارمِی مُوتشِ فَا لُ سُلرِی گُوسنِی إِی ژِ لُ تسَانِی شُو دِیلنُو شلَاخُو إِی لُ نُئ مُولنُ لُ کَا سِ پِیلکَا لُ پُولشِ کُوهُ سُنشِی شُو مُوتشِ لُ کَا تَاسکِ إِ لُ کَا تَاتپِی إِی ژِ بَاهُ تسَالِی

نِیهُ لُ تُوملَا نَا سِلتِهِی لُ کَا خلَالِی إِی لُ خَابژُو ژِیهَا شُو کُوسرُو إِی گَاهَا لُ دِیکلُ کِ نُورمَا پرِنُو کُو لُ سُنشِی شُو کرَاتِی لُِ کُوسترُو نُئ فُوزمِ لُ نُو ژَامنَا کُ إِ ژَاهِ بُ لُ کَا رَا تُلگِئتشِ إِی سُهِی لُ خَابژُو شُو شمِیبِیهُ لُ فلَاپرُ گِیهِ دَامبَا لُ سُنشِی إِی لُ درَاتَا ژِیهَا شُو زُوکتِ فِی لُ کَا لُ سُنشِی شُو ستِبَا زِنبَا إِی سَابژِی فَاپرُ إِی تِیشَسکُو فَاؤ لُ نُو وِ پرِتِی إِی وِیمشُو لُ دَاگمِهِسنِی

نِیهُ سِ کَائ لُ کَا تَاتپِی مُوتشِ سِ ژَاهِ پِی رُ لُ بِیهُو نَائ کَا نَاندُو کِئ کِئ شَا پَا لُ گلَارِ کِ پُولشِ لِشَدُهِی لُ سُنشِی شُو مُهُو کلَامَا لُ دَارگُو تِ کرُوشَا إِی نَا دژُونُ لُ دُوهُو مَا کَاؤ پلُوتَا لَا أخَاگوَارء إِی کُوهِی وِی لُ تِ کرُوشَا کُو شَاهُ سُرلَا لُ نُو زُوتسِ لُ رُکشِی کُو فَا پَا تُلشِیهُ تِرشَانگِ إِی سِ تَاخفُو لُ نَاهِ ژِینسَا پَالکُو إِ لُ شرِکَا بِ لُ بَاهُ بلَابِی مَاتلِی إِ لُ سرَاسُو مَاپکُو إِی زُوکتِ فِی نُ دَا


ni'o lo pe di'u za'e rabjbo se lerfu cu jai dukse fi lo ni ba'e se nitcu fi lo nu pavysmu notci'a lo te bangu .i sa'u nai banzu fa lo nu pilno me'o .fatxas. bu noi xrabo ku'o tu'a me'o .y'y. bu noi latmo ku'o ku .e lo nu pilno me'o .damas. bu tu'a me'o .o bu .i ji'a na'e nitcu lo nu ciska zoi ly. أَ .ly. fa'u zoi ly. إِ .ly. ki'u lo du'u lo se zvati be me'o .xamyzas. bu poi cmalu cu banzu sinxa lo du'u ma kau karsna


ni'o mupli

mupli lojbo la .lojban. la .alis. .enzima daskyne'i rasygrute
mulno staile مُوپلِی لُژبُ لَا ألُژبَانء لَا آلِیسء إِنزِیمَا دَاسکَنِهِی رَاسَگرُوتِ
nitcu staile موپلی لُژبُ لا ألُژبانء لا آلیسء إِنزیما داسکَنِهی راسَگروتِ

نیهُ لُ سُنشی ژاتنا لو دُئ تُلشیهُ دُهو کُ شوسکو لُ دوهو ما کاؤ پلوتا لا أخاگوارء واؤ إِهُ لیهو کیخسکو فیهُ وُکسا لُ روفسو

نیهُ لُ تِرشانگِ شو ناهِ موودو گیهِ سپوسکو نُ دا إی با زا بُ تَء نُئ شوتشی شلاخو کوهُ سِ پیهُ لُ ژمادِکژی پا لینژی شو فینتی شُ سراکو بِ لُ دارگو سانرِ تِ روهِ لُ نو فارنا ژارشُ

نیهُ سِ گاها لُ تائ تُلشوملا نو ژارشُ لُ کا لازنی کِئ کِئ لُ ژاتنا شُها فِنگو موتشِ

نیهُ لو تائ لازنی سِئ ژورسا وُکسا کِ ولاسفا کیخسکو إی رُ لُ تِرشانگِ شو تائ لازنی إیها نائ سائ إی ژاهِ بُ لُ گوگدِ نا خاگَفاروی إی ژاهِ بُ شیهِرنونبیهُ ترُشی إی رُ دُ شو لازنی گیهِ گونکا گیهُ بُ ژائ سِ باپلی إی دُ کوهی دُئ تُلشیهُ دُهو شو تراژی فُ رُ لُهی لازنی إی زِها لُ نو می ژمیوِ کِئ می نُ رُئ ویسکا لُ موپلی بِ لُ کا تائ لازنی لیهو

نیهُ لُ‌ژاتنا شو دِها کریخا تِ زوهِ لُ نو واسخو إی ژِ با بُ ژنینا شوسکو

نیهُ لو داهی دُ پوهی ژارشُ فی می فِ لُ موپلی بِ لُ‌کا لازنی باهِ زمادو إی ژِ بُ می دوندا رِ نُ لُ روپنو دُ لیهو

نیهُ لُ تِرشانگِ شو زِها ناهِ موودو إی با بُ فیهُ وُکسا لُ تاتپی شو شوسکو لو لُ روپنو زُهو پِهو دُ پونژی فی لُ می داسکِ لیهو


ni'o ka'e zebna vimcu ji'a gi'e ciska fi'o lerfu lo pe'a ru'e na'e se jadni

ni'o mupli

mupli lojbo la .lojban. la .alis. .enzima daskyne'i rasygrute
mulno staile مُوپلِی لُژبُ لَا ألُژبَانء لَا آلِیسء إِنزِیمَا دَاسکَنِهِی رَاسَگرُوتِ
nitcu staile موپلی لُژبُ لا ألُژبانء لا آلیسء إِنزیما داسکَنِهی راسَگروتِ
claxu staile موپلی لژب لا ألژبانء لا آلیسء إنزیما داسکنهی راسگروت


ni'o lo nu tcidu lo claxu staile se ciska cu nandu to ba'a toi .i so'e lo gismu na jai nabmi .i ku'i du'e lo vajni cmavo cu lerpoi mintu

ni'o nelti'i lo nu claxu staile ciska fau po'o lo nu lo ni lo selci'a cu jadni zo'e cu zmadu lo ni se ke jimpe tcidu ku lo ni vajni lo ciska